Roksts (raksteiba)6 u bl34OKk g H N2h I7 N067 Cc ZzOu DLp।rt n
Roksts (latvīšu: rakstība; anglīšu: script, writing, writing system; krīvu: письменность, письмо) — informacejis aizraksteišonys aba fiksiešonys grafiskuo sistema, vīna nu cylvāka volūdys byusmis formu.
Vuorda roksts cytys zeimeibys: Roksts
Puslopu ruodeklis
- 1 Cylvāka volūdys rokstu tipi
- 2 Roksta atmejis pa ciļmis regionam
- 2.1 Tiveimūs Reitu i Vydsjiuru regiona senejuo raksteiba
- 2.2 Semitu (skonu) roksts i juo atlasynuojumi (atskaitūt greku rokstu)
- 2.2.1 Semitoidūs rokstu ītakā izacālušys raksteibys sistemys
- 2.3 Greku alfabets i iz juo pamata atsarodušī alfabeti
- 2.3.1 Grekoidūs rokstu ītakā atsarosušuos raksteibys
- 2.4 Iņdīšu roksts (baļsīņroksts)
- 2.5 Kinīšu roksts i juo atlasynuojumi
- 2.6 Cytys senejuos i Vydslaiku raksteibys
- 2.7 XVIII-XX godusymtūs izacālušī roksti
- 2.7.1 Azeja
- 2.7.2 Afrika
- 2.7.3 Amerika
- 2.8 Muoksleigūs volūdu raksteibys
- 2.9 Naatšifrātī roksti
Cylvāka volūdys rokstu tipi[pataiseit | labot pirmkodu]
- Ideografiskais aba piktografiskais roksts — vīna roksta zeime dasīta pi zynoma sapratīņa.
- Fonoideografiskais roksts — vīna roksta zeime dasīta pi jāga i pi skaniejuma.
- Logografiskais roksts — vīna roksta zeime dasīta pi zynoma vuorda.
- Morfemiskais roksts — vīna roksta zeime dasīta pi zynomys morfemys (pīv., kinīšu raksteiba).
- Fonetiskais roksts — vīna roksta zeime dasīta pi zynoma skaniejuma:
- baļsīņu aba silabiskais roksts — vīna roksta zeime dasīta pi zynoma baļsīņa:
- parostais baļsīņu roksts — baļsīņus ar vīnaidu leidzaskani, a izškireigim pošskanim apzeimoj vysā izškireigys roksta zeimis (pīv., japanīšu kana);
- abugida — baļsīņus ar vīnaidu leidzaskani, a izškireigim pošskanim apzeimoj rokstu zeimis, kurys darynuotys iz vīnys tuos pošys roksta zeimis pamata, cik nacik puormejūt formu (pīv., etiopīšu roksts) voi dalīkūt papyldomys zeimeitis (pīv., iņdīšu roksts).
- Leidzaskaņu aba konsonaņtiskais , aba kvazialfabetiskais roksts) — vīna roksta zeime dasīta pi leidzaskaņa, a pošskani vysā naapzeimojami. Taidys roksta sistemys raisteidamuos parostai pasapylda ar vokaliziejumu sistemom.
- Leidzaskaņu i pošskaņu aba konsonaņtiskai vokaliskais roksts — vīna roksta zeime (leidzaskaņs) var byut dasīta i pi pošskaņu, i pi leidzaskaņu, i vysa raksteiba pamatojās iz priņcipa "vīna grafema (roksta zeime) atsateik vīnai fonemai".
- baļsīņu aba silabiskais roksts — vīna roksta zeime dasīta pi zynoma baļsīņa:
Roksta atmejis pa ciļmis regionam[pataiseit | labot pirmkodu]
Tiveimūs Reitu i Vydsjiuru regiona senejuo raksteiba[pataiseit | labot pirmkodu]
- Senejūs egiptīšu roksts
- Meroitu roksts
- Kleiņroksts
- Šumeru roksts
- Akadīšu roksts
- Elamīšu roksts
- Huritīšu roksts
- Urartīšu roksts
- Hetu roksts
- Senejūs persīšu
- Elamīšu hieroglifika
- Luvīšu
- Kretys roksts i juo priecguojieji — Linejroksts А, B, Kiprīšu-minīšu письмо, kiprīšu roksts
Semitu (skonu) roksts i juo atlasynuojumi (atskaitūt greku rokstu)[pataiseit | labot pirmkodu]
- Biblejis roksts
- Protokanaanīšu roksts
- Protosinajīšu roksts
- Ugarīšu roksts (kleiņroksts)
- Finikīšu roksts
- Iberīšu roksts
- Senejūs libīšu roksts (numidīšu)
- Tifinaga roksts
- Turdetana roksts
- naatšifrātais guaņču roksts
- Kartagīšu roksts
- Aramīšu roksts
- Žydu alfanets (kvadratiskais)
- Samarīšu alfabets
- Sirīšu roksts (setra, estrangela, nestorianīšu i ct.)
- Arabu alfabets
- Džavu roksts — Malaizejā i Iņdonezejā
- Uigurīšu roksts
- Mongolīšu roksts
- Dīnavydarabu roksts
- Etiopīšu roksts
- Mozazejis alfabeti
Semitoidūs rokstu ītakā izacālušys raksteibys sistemys[pataiseit | labot pirmkodu]
- Orhona rūnys (tjurku)
- Bulgaru rūnys
- Vengru rūnys
- Isiku rūnys
- Tanys roksts (gabuli tana) (maļdivu volūdai, nu 17 gs., arabu ītakā)
Greku alfabets i iz juo pamata atsarodušī alfabeti[pataiseit | labot pirmkodu]
- Greku alfabets
- Italīšu alfabeti
- Etrusku alfabets
- Latiņu alfabets
- Koptu roksts
- Gotu roksts
- Kirilica
Grekoidūs rokstu ītakā atsarosušuos raksteibys[pataiseit | labot pirmkodu]
- Glagolica
- Rūnys (germanīšu)
- Armenīšu alfabets
- Gruzinu alfabets
- Agvanīšu roksts
Iņdīšu roksts (baļsīņroksts)[pataiseit | labot pirmkodu]
- Kharošthu roksts
- Brahmu roksts
- Devanagaru roksts
- Bengalīšu alfab7ets
- Tibetīšu roksts
- Toharīšu roksts
- Monīšu roksts
- Birmīšu roksts
- Taizemīšu roksts
- Khmeru roksts
- Laosa roksts
- Kavu roksts (senejūs javīšu roksts)
- Tangalīšu roksts
Kinīšu roksts i juo atlasynuojumi[pataiseit | labot pirmkodu]
- Kinīšu roksts
- Japanīšu baļsīņroksts
- Hiragana
- Katakana
- Čžurčžeņa roksts
- Kidaņa roksts
- Tanguta roksts
- Čžuaņa roksts
- Korejīšu roksts (Hangiļs)
Cytys senejuos i Vydslaiku raksteibys[pataiseit | labot pirmkodu]
- Maju roksts
- Cuaņa roksts (i volūdom Kinejā)
- Dongbys roksts (nasi volūdai Kinejā)
- Ogama roksts
- Senejūs permīšu roksts (aburs)
XVIII-XX godusymtūs izacālušī roksti[pataiseit | labot pirmkodu]
Itūs rokstus parostai radeja misioneri, pošys raksteišonys idejis ītakojami.
Azeja[pataiseit | labot pirmkodu]
- Pahau i Polardys roksti mjao-jao volūdom
- Varang-kšitu roksts ho volūdai (mundys volūdu grupa) Iņdejā
- Tenevilis ideografiskais roksts čukču volūdai
Afrika[pataiseit | labot pirmkodu]
- Nko roksts (nu 1949 g. mandenīšu volūdom Gvinejā i Malūs)
- Basys roksts (nu XX suoku)
- Vai roksts (nu XIX gs. 20-tūs godu)
- Kpelis roksts (XX gs. 30-tajūs i 40-tajūs godūs)
- Lomys roksts (XX gs. 30-tajūs i 40-tajūs godūs Liberejā
- Kikaui roksts aba meņdis roksts (XX gs. 20-tajūs - 40-tajūs godūs meņdis volūdai) SjeraleonēSjeraleonē
- Bamuma roksts (nu 1896 da XX gs. 50-tūs godu Kamerunā
- Osmanis roksts (somalīšu volūdai)
- Mandombis roksts (nu 1978 g. Angolā, Kongys Republikā i Kongys Demokratiskajā Republikā
Amerika[pataiseit | labot pirmkodu]
- Irokezu roksts
- Kanadīšu baļsīņroksts (kri, eskimosu, odžibvis i ct. volūdom)
Muoksleigūs volūdu raksteibys[pataiseit | labot pirmkodu]
- Tengvara roksts
- Itkuila roksts
Naatšifrātī roksti[pataiseit | labot pirmkodu]
- Rongo-rongo
- Festa diskys
- Indys līknis roksts (protoiņdīšu aba Harapa roksts)
i ct.
